Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes. Šaurākā nozīmē par vulkānu sauc izvirduma produktu veidoto kalnu. Vārds "vulkāns" radies no senā romiešu uguns dieva Vulkāna vārda. Vulkāni ir dažāda tipa, tie atrodami arī uz citām planētām un Mēness.
Vulkānu rašanās
Vulkānisma procesi un to parādības atkarībā no Zemes ģeoloģiskā attīstības posma ir attīstījušies ar dažādu intensitāti. To ietekmē Zemeslodes tilpuma cikliski mainīgās pulsējošās izmaiņas. Vulkāni parasti atrodas tektonisko plātņu kontakta zonās un vietās, kur šīs plātnes ir plānas. Tāpat arī vietās, kur zemes garoza ir ļoti plāna. Vulkāniskie procesu aktīva darbība sakrīt ar periodiem, kas notiek Zemeslodes sarukšana, jeb kontrakcija. Vulkāni ir reljefa formas, kas veidojas vulkānisma, jeb efuzīvā magmatisma rezultātā. Vulkānisma rezultātā veidojas efuzīvie un piroklastiskie ieži un vulkānu un lavas segveida izvirdumi. Līdztekus tam var veidoties arī geizeri, fumarolas, lahari un citas parādības.
 |
| Vulkānu veidošanās procesi |
 |
| Vulkāns šķērsgriezumā |
Skatīt lielāku karti
